pabilˆdinât, tr., anreden Grünh.: pal˙dies, ka pābildinājāt nabadziņu Austr. cik tu mani pabildini, tik es tevis nuoraudāju BW. 9318.

Avots: ME III, 8

pabilˆdinât: kad iet gaŗām, tad ik˙reizes mani pabildina AP., Heidenfeld, Lubn., Ramkau, Sessw. ‡ Subst. pabilˆdinãjums, die Anrede; der Gruss AP.: pateicuos par pabildinājumu!

Avots: EH II, 120