pabādis

pabâdis [Warkh., Wessen], f. -usi, widerwärtig, lästig geworden: ļaudīm bija māmuliņa i bādin pabāduse (Var.: apnikuse) BW. 4105. jau man bija šitie kungi izauguot pabāduši 1009. [Zu bādêt, pabāst.]

Avots: ME III, 6