pagrabniẽks, f. -niece, der Kellerbewohner, die -in Latv.; der Inhaber einer Bude, einer Wirtschaft im Keller: nu pagrabniece ar krūzēm tur jautri vairs nestaigā Rainis.

Avots: ME III, 30

pagrabniẽks: pēc ilgās ... pagraba dzīves ... tuvuojās pavasaris, un saule ... aicināja pagrabniekus ārā Janš. Mežv. ļ. II, 375. suolīdamies pagrabniecēm (den Kellerbewohnerinnen) ... atdarīt Līgava I, 317. bijis par pagrabnieku, tas ir par tādu kâ virspārzini lielā vīna pagrabā P. Ērmanis Gaidītāji 108.

Avots: EH II, 133