pagrandīt

[pagrandît, ein wenig rütteln, schütteln: pa reizei pagrandīdama saņe̦mtuo ruoku, kad manīja, ka ve̦cais krusttē̦vs negrib... klausīties Jaunie mērn. laiki I, 22. Refl. -tiês, ein wenig gerüttelt werden: katra ratu pagrandīšanās (braucuot) sānuos kâ durtin ieduŗ ibid. II, 95.]

Avots: ME III, 30


pagrandīt

pagrandît: p. ābeli N.-Peb. pagràndi drusku tuo šūpuli! AP. meita drusku pagrandīja katlu Dunika.

Avots: EH II, 134