pagulēt

pagulêt, intr., eine Zeitlang schlafen, liegen: kamē̦r princis padzīvuojas, kuopēja atkal paguļ LP. I, 101. licies pagulēt. Refl. -tiês, eine Zeitlang gemütlich schlafen: lai vēl drusku paguļas Por. viņš varēja ilgāk pagulēties Vīt.

Avots: ME III, 32


pagulēt

pagulêt (li. pagulė´ti),

2) durchliegen (=
li. pragulė´ti): vai viņš pagulēja vietu cauru? Jauns. Augšz. 92; ‡

3) verschlafen
Mag. XVII, 1, 87, PlKur.

Avots: EH II, 135