Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pakava' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pakava' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
pakava
pakava [Manz., Salisb.], häufiger pakavs [PS.], das Hufeisen: es apkalu kumeliņu tē̦raudiņa pakaviem (Var.: pakavām) BW. 29698, 3. viena pakava nagla var zirgu nuopuostīt. Aus r. подкова dass.
Avots: ME III, 42
Avots: ME III, 42
pakavains
Šķirkļa skaidrojumā (9)
gripiņa
gripiņa das herabgebogene Stück an den Enden oder in der Mitte eines Hufeisens Schwanb. : pakavam visas gripiņas nuodilušas.
Avots: ME I, 656
Avots: ME I, 656
klauvēt
klaũvêt, - ẽju,
1) tr., klopfen:
nāk pakavas klauvē̦dami BW. 26541, 7. klauvē manas nama durvis 26961. 6;
2) intr., klopfen:
tie klauvēja pie durvīm, lai tuos laistu iekšā BW. III, 1, 86. Refl. - tiês, längere Zeit klopfen, sich mit dem Klopfen beschäftigen: kas tur klauvējas pie durvīm. vēja dienā, 2. februārī, nav brīv mājās kluvēties, lai vējš jumtus nenuogāž LP. VII, 704. [Bei Für. I dafür auch klāvēt. Sieht aus wie ein Lehnwort; etwa aus mnd. kluowen od. klawen " kratzen" (in der Bed. vielleicht durch klaudzēt beeinflusst)?]
Avots: ME II, 217
1) tr., klopfen:
nāk pakavas klauvē̦dami BW. 26541, 7. klauvē manas nama durvis 26961. 6;
2) intr., klopfen:
tie klauvēja pie durvīm, lai tuos laistu iekšā BW. III, 1, 86. Refl. - tiês, längere Zeit klopfen, sich mit dem Klopfen beschäftigen: kas tur klauvējas pie durvīm. vēja dienā, 2. februārī, nav brīv mājās kluvēties, lai vējš jumtus nenuogāž LP. VII, 704. [Bei Für. I dafür auch klāvēt. Sieht aus wie ein Lehnwort; etwa aus mnd. kluowen od. klawen " kratzen" (in der Bed. vielleicht durch klaudzēt beeinflusst)?]
Avots: ME II, 217
nopostīt
nùopùostît, tr., verwüsten, zerstören, vernichten, zu Grunde richten: nuopuostījuši visus laukus LP. VII, 174. baznīca, pils nuopuostīta līdz beidzamam akmenim. tuos pilsē̦tus tu esi nuopuostījis Psalm 9, 7. izlabuojuši labu daļu nuopuostītā darba LP. VII, 371. Sprw.: viena pakava nagla var zirgu nuopuostīt.
Avots: ME II, 835, 836
Avots: ME II, 835, 836
pakavs
pakavs (unter pakava), ‡
2) Demin. pakaviņi, ein gewisses Handarbeitsmuster
Janš. Bandavā II, 327.
Avots: EH II, 141
2) Demin. pakaviņi, ein gewisses Handarbeitsmuster
Janš. Bandavā II, 327.
Avots: EH II, 141
rādze
rādze
rādze,
1) "?": dzied lakstīgala zuobentiņa rādzītē (auf der Schneide?
Var.: galiņā) BW. 20727 var. paša dieva gaiļi dzied zuobentiņa rādzītē 32048;
2) ràdze 2 Druw., Lis., Golg., Selsau, Sessw., Heidenfeld, Warkl., Meiran, Bers., Saussen, Schwanb., Bolwen, Aahof, Lös., Prl., der mittlere Stollen am Hufeisen:
dancuo, manu kumeliņ, ar visām rādzītēm! BW. 16137. sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247. bet pakava vidū, tâ kâ rādzes vietā, vis˙augstāk sēdēja pats... kancleris Niedra Kad mēnesis dilst 16. Zu rags? Vgl. tormell li. rõgės "ein kleiner Schlitten".
Avots: ME III, 495
1) "?": dzied lakstīgala zuobentiņa rādzītē (auf der Schneide?
Var.: galiņā) BW. 20727 var. paša dieva gaiļi dzied zuobentiņa rādzītē 32048;
2) ràdze 2 Druw., Lis., Golg., Selsau, Sessw., Heidenfeld, Warkl., Meiran, Bers., Saussen, Schwanb., Bolwen, Aahof, Lös., Prl., der mittlere Stollen am Hufeisen:
dancuo, manu kumeliņ, ar visām rādzītēm! BW. 16137. sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247. bet pakava vidū, tâ kâ rādzes vietā, vis˙augstāk sēdēja pats... kancleris Niedra Kad mēnesis dilst 16. Zu rags? Vgl. tormell li. rõgės "ein kleiner Schlitten".
Avots: ME III, 495
stose
stote
stuote,
1): pakava s. (mit uõ ) Seyershof;
2): vaŗa stuotes stuotē̦dama BW. 7476 var. lindraciņus sudrabiņa stuotītēm ebenda; ‡
4) vāģu plācēs iedzīta vāģu sānu stute" Erlaa, Linden in Livl.
Avots: EH II, 599
1): pakava s. (mit uõ ) Seyershof;
2): vaŗa stuotes stuotē̦dama BW. 7476 var. lindraciņus sudrabiņa stuotītēm ebenda; ‡
4) vāģu plācēs iedzīta vāģu sānu stute" Erlaa, Linden in Livl.
Avots: EH II, 599
stote
stuote,
1) die Stütze, der Stollen am Hufeisen
U., (mit uõ) Salisb., Jürg. (hier auch stuõts, -s); die Stifte, Nägel im Absatz des Stiefels U.: pakavai visas stuotes nuodilušas Salisb. zirga pakaviem visiem bija dimanta stuotes LP. VI, 675;
2) auch stuota BW. 5428, der Saum, Vorstoss am unteren Rande des Weiberrocks
U., Wessen, (stuõte) Karls., Grünwald: stuotām šūti rinduciņi BW. 5428;
3) die Türangeln
Sessw. n. U. Nebst estn. tōt "Stoss" aus mnd. stôt "Stoss".
Avots: ME III, 1113
1) die Stütze, der Stollen am Hufeisen
U., (mit uõ) Salisb., Jürg. (hier auch stuõts, -s); die Stifte, Nägel im Absatz des Stiefels U.: pakavai visas stuotes nuodilušas Salisb. zirga pakaviem visiem bija dimanta stuotes LP. VI, 675;
2) auch stuota BW. 5428, der Saum, Vorstoss am unteren Rande des Weiberrocks
U., Wessen, (stuõte) Karls., Grünwald: stuotām šūti rinduciņi BW. 5428;
3) die Türangeln
Sessw. n. U. Nebst estn. tōt "Stoss" aus mnd. stôt "Stoss".
Avots: ME III, 1113