pakurkstēt

pakur̂kstêt, pakur̂kš(ķ)êt, [pakurkt(iês)], intr., etwas quarren, knistern, quaken: nu nedrīkstat ne pakurkstēt, kâ klājas Adam. [vardes vakar pirmuo reizi pakurca Nigr. vardes pakurcās un apklusa Lis.]

Avots: ME III, 51