pakust
pakust, intr., etwas schmelzen: visapkārt bij sniegs, pākusis, netīrs Vēr. II, 685.
Avots: ME III, 51
Avots: ME III, 51
pakust
pakust,
1): sniegs jau labi pakusis Dunika. saulainās dienās sniegs krietni vie[n] pakūst AP. kad tauki pakūst, smeļ un lej puodā Sonnaxt; ‡
2) in Umständen sein:
sieva pakususi (in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH II, 146
1): sniegs jau labi pakusis Dunika. saulainās dienās sniegs krietni vie[n] pakūst AP. kad tauki pakūst, smeļ un lej puodā Sonnaxt; ‡
2) in Umständen sein:
sieva pakususi (in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH II, 146