palaidnis
palaîdnis, palaidniẽks, palaîduons L., Mag. IV, 2, 124 (li. palaiduonas], palaiduonis [Behnen), Bl., (ein Demin. palaidnē̦ns Jaunie mērn. laiki 1, 15], eine zügellose, liederliche, nachlässige Person, ein Taugenichts: kādi pārgudri palaidnieki klusu apē̦duši tuo, kuo ļaudis bij' zieduojuši LP. V, 413. es bij[u] liela palaidniece VL. palaidņa meitene Kaudz. Vgl. li. palaiduo dass.
Avots: ME III, 54
Avots: ME III, 54