palãse, palase, nach U. auch palāsa,

1) [palases Salisb.], herabfliessender Tropfen, herabfliessendes Wasser, die Traufe:
lietus plīkšē̦dams gāzās palasēm nuo jumta Aps. nuoglaudīja bārzdu, kuŗā žvadzēja par le̦du pārvē̦rtušās palāses A. XIII, 2, 130. [palāsas te̦k nuo jumta U.] palases te̦k nuo platmales RA.;

2) der Ort, wohin das Wasser fliesst
Freiz.

Avots: ME III, 57

palãse: auch ("?") Roop n. FBR. XV, 152, 1): auch (mit â ² ) Salis: gan jau vanna palāsēs sabriedīs; "nuoglaudīja bārzdu, kuŗā žvadzēja" (ME. III, 57) zu verbessern in "nuoglaudīja ... bārzdiņu, kuŗas apakšgalā ... žvadzēja"; "A. XIII, 2" (ebenda) zu verbessern in "A. XIII, 1"; ‡

3) "jumta apakšējā mala" Orellen.

Avots: EH II, 149