pamētāt

[pamẽ̦tât (slav. pomětati), eine Weile (Getreide) worfeln: p. labību N.-Peb. Refl. -tiês,

1) eine Weile
mē̦tât (intr.): bē̦rni pamē̦tājās ar akmeņiem un aizskrēja;

2) sich eine Weile umhertreiben:
pamē̦tājies vienā kruoga, aizgāja uz uotru Ruj.]

Avots: ME III, 70