pamist,

1) eine Zeitlang verweilen
LKVv.;

2) auskommen, sich ernähren:
par savu pakustēšanuos sē̦tas saimniecībā viņa arī pamitusi pie saimes galda Janš. Dzimtene V, 144.]

Avots: ME III, 71

pamist,

1): auch Dunika;

2): māti zīzdams, tas ( teliņš) ir ... pamitis Janš. Mežv. ļ. I, 165. zirgi ... bija brangi pamituši II, 418.

Avots: EH II, 156