panckāt
pañckât,
1) wühten
Frauenb.;"waten": p. pa dubļiem Warkl.;
[2) tr., in alte Lumpen kleiden
Dond.: vai beigsi sevi panckāt? Refl. -tiês.
1) sich schlecht klelden, alte Lumpen anziehen:
kas tā par panckāšanuos; vai nevarēji labāki apģērbties? Dond.;
2) = pančkāties: bē̦rni pañckājas pa dubļiem Lautb:).
Avots: ME III, 76
1) wühten
Frauenb.;"waten": p. pa dubļiem Warkl.;
[2) tr., in alte Lumpen kleiden
Dond.: vai beigsi sevi panckāt? Refl. -tiês.
1) sich schlecht klelden, alte Lumpen anziehen:
kas tā par panckāšanuos; vai nevarēji labāki apģērbties? Dond.;
2) = pančkāties: bē̦rni pañckājas pa dubļiem Lautb:).
Avots: ME III, 76