paņķa
paņķa, panķe, gew. Plur. paņķas Laud., paņķes 2 (Fest.], = panda: paņķas - saites, ar kuo vęclaika arkliem emesnīcu atsien pie apīžām Laud.; "krustāniski salikti dzelži, ar kuo savienuo arklam iemesnīcu ar apīžām" Lub. paņķes - re̦ngas pie arkla, nuo dzelzs vai nuo kuoka, kuo uzmauc uz lemesnīcu un ar paņķu striķi piesien pie apīžām Lös. n. Etn. IV, 162; III, 146.
Avots: ME III, 79
Avots: ME III, 79