panckaripan̂ckari 2 [Bauske, pan̂ckaŗi 2 Lautb.], panskari, pañskaras [Bl.], St., U., alte Lumpen, Fetzen, der Plunder: viņš iet vienuos panckaruos B.Vēstn. [Aus pañckas . kankari?]Avots: ME III, 76