pañckât,

1) wühten
Frauenb.;"waten": p. pa dubļiem Warkl.;

[2) tr., in alte Lumpen kleiden
Dond.: vai beigsi sevi panckāt? Refl. -tiês.

1) sich schlecht klelden, alte Lumpen anziehen:
kas tā par panckāšanuos; vai nevarēji labāki apģērbties? Dond.;

2) = pančkāties: bē̦rni pañckājas pa dubļiem Lautb:).

Avots: ME III, 76

pañckât, Refl. -tiês, ‡

3) sich mischen
("jaukties") Siuxt: tâ jau nevar p. pa vidu.

Avots: EH II, 160