parāpāties
parãpâtiês, parãpuôtiês, [parāptiês],
1) ein wenig gemütlich kriechen:
lai bē̦rns parāpuojas pa plānu! Apsk. [čūskas pa smiltīm nevarējušas parāpties LP. VII, 1, 1266;
2) kriechen unter
(perfektiv): parāpties zem galda].
Avots: ME III, 89
1) ein wenig gemütlich kriechen:
lai bē̦rns parāpuojas pa plānu! Apsk. [čūskas pa smiltīm nevarējušas parāpties LP. VII, 1, 1266;
2) kriechen unter
(perfektiv): parāpties zem galda].
Avots: ME III, 89