[paraidît,

1) hinschicken:
p. puiku kaimiņuos pēc rauga Nigr.;

2) wegjagen;
p. luopus nuost nuo ceļa.]

Avots: ME III, 87

paraidît,

1): paraidīšu savu meiteni Janš. Līgava I, 179.

Avots: EH XIII, 166