paraicīt
[paraicît,
1) mit Saatfurchen versehen:
paràicīt 2 ze̦mākuo vietu rudzu tīrumā Lis.; paraicīt vagu galus "die Enden der Saatfurchen vertiefen und breiter machen" Ruhental;
2) "=padzìt": paraĩcīt luopus nuo auzām Wandsen.]
Avots: ME III, 86, 87
1) mit Saatfurchen versehen:
paràicīt 2 ze̦mākuo vietu rudzu tīrumā Lis.; paraicīt vagu galus "die Enden der Saatfurchen vertiefen und breiter machen" Ruhental;
2) "=padzìt": paraĩcīt luopus nuo auzām Wandsen.]
Avots: ME III, 86, 87