I parubinât, tr., ein wenig knabbern, kitzeln: vajadzēs jē̦riem duot iapas parubināt LP. V, 122. viņa man parubināja paduses Jauns.

Avots: ME III, 92

I parubinât: paēdu, padzēru, parubināju ("?") Tdz. 36735.

Avots: EH XIII, 168

[II parubinât, eine Weile balzen od. kollern (wie ein Birkhahn): te tâ kâ rubenis parubināja Jürg.]

Avots: ME III, 92