parūdīt

[parûdît, etwas, oberflächlich härten, stählen, abhärten: kalējs drusku parūdīja cirvi, bet tās nebūs vēi pietiekuoši nuorūdīts Jürg.]

Avots: ME III, 92


parūdīt

parūdît (unter parūdinât): auch Warkl.

Avots: EH XIII, 168