parūkt

[parùkt, eine Weile brummen: parūca, parūca, palika mierā. Refl. -tiês, eine Weile rollen (vom Donner): pē̦rkuons drusku parūcās.]

Avots: ME III, 92


parūkt

paŗûkt 2 Dunika,

1) = parùkt;

2) = parùktiês: pē̦rkuons kādu laiku paŗūca, bet spērienu nebija.

Avots: EH XIII, 169