pajust [li. pajùsti], tr., bemerken: tad būt[u] labi, itin labi, kad man suņi nepajustu BW. 13994.

Avots: ME III, 37

paûst Wolm., Kr., Kl., C., Lis., Sessw., Nötk., Plm., Renzen, Sauken, paûst ² Autz, Schlehk, Salgaln, Ruj., paũst Seyershof, Irmelau, pàust ² Warkl., -žu, -du, pàust ² , -šu, -su Warkh., Ruj., ruchbar machen, öffentlich verbreiten: pauž cik vien varē̦dami tādas valuodas Kaudz. M. 283. tādas pasakas ļaudis pauž A. V, 386. le̦pni paužu uzvaru Asp. R. VII, 8, tas paudīs viņu paduomu Manz. Post. I, 102; paûst ² "(Unsinn) erzählen" Dzērve. Refl. -tiês, ruchbar, verbreitet werden: viņa slava paudās par visu.., apriņķi Balss. kas bija klusumā slē̦pts, nu sāka pausties uz âru Lis.

Avots: ME III, 129

paûst, Refl. -tiês: nuo viņa sāk jau p. (sich bemerkbar machen?) daža laba gudrība un nuovē̦ruojums (von einem entwickelten Kinde gesagt) Vank.

Avots: EH XIII, 185