aizpaust
‡ àizpaust, als Gerücht hingelangen lassen: šī ziņa aizpausta (auch reflexiv: aizpaudusies) jau līdz Rīgai.
Avots: EH I, 41
Avots: EH I, 41
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'paust' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'paust' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)
apaust
apaust
apaust
apaûst,
1) für viele weben:
čakla audēja apauž visu māju;
2) zu Ende weben:
mums jau sen visi aude̦kli apausti. Refl. -tiês,
1) sich umweben:
tā bē̦rzs gan lapām apaužas Bārda;
2) für sich fertig weben:
mēs jau e̦sam apaudušies, für uns haben wir alles fertiggewebt.
Avots: ME I, 75
1) für viele weben:
čakla audēja apauž visu māju;
2) zu Ende weben:
mums jau sen visi aude̦kli apausti. Refl. -tiês,
1) sich umweben:
tā bē̦rzs gan lapām apaužas Bārda;
2) für sich fertig weben:
mēs jau e̦sam apaudušies, für uns haben wir alles fertiggewebt.
Avots: ME I, 75
appaust
atpaust
‡ atpaûst ziņas Lemsal u. a., Nachrichten (Gerüchte) sich hierher verbreiten machen.
Avots: EH I, 158
Avots: EH I, 158
iepaust
[ìepaust, einreden, einflüstern: kas tev tuo iepaudis? Nigr. iepaust uotram kuo ausī Bauske.]
Avots: ME II, 50
Avots: ME II, 50
izpaust
izpaûst, tr., ausposaunen, aus sprengen, verbreiten, bekannt machen: tie izpauda nelabu slavu IV Mos. 13, 33. izpaudziet tuo līdz zemes galiem Jes. 48, 20. puiši laikam izpauduši šuo vēsti Blaum. šā vīra vārdu nee̦smu izpaudis Kronw. mežuoņi izpauž dejā sava jūtas Antrop. II, 110. Refl. - tiês, sich verbreiten (von einem Gerücht): izpaudās slava, valuodas, vēstis, ziņa. pār lūpām ne vārdiņš neizpaudās MWM. VI, 840. [Bei Glück öfters iz paust in der Bed. von izpausties: šī lieta izpaudīs Esther 1, 17. nuo jums ir... kunga vārds izpaudis I Thess. 1, 8. nepatiesa slava izpauda II Makkab. 5, 5.]
Avots: ME I, 778
Avots: ME I, 778
izpausties
izpaustiês "?": katra (valsts) mazu brīdi stāv un izpaušas, drīz atkal iznīkst Manz. Post. I, 499.]
Avots: ME I, 778
Avots: ME I, 778
papaust
papaûst, tr., intr., ein Gerücht verbreiten, ausschwatzen:- kas tad tur jau papaudis? Saul. [tuo jau viņa bij papaudusi Leijerk. I, 75. Subst. papaûdums, das Gerücht, die Entdeckung: man drīzi nāksies viņu apgrūtināt ar dažiem papaudumiem, lai mana turpmākā rīcība viņu nepārsteigtu Leijerk. I, 70.]
Avots: ME III, 80
Avots: ME III, 80
paust
paûst, Refl. -tiês: nuo viņa sāk jau p. (sich bemerkbar machen?) daža laba gudrība un nuovē̦ruojums (von einem entwickelten Kinde gesagt) Vank.
Avots: EH XIII, 185
Avots: EH XIII, 185
paust
paûst Wolm., Kr., Kl., C., Lis., Sessw., Nötk., Plm., Renzen, Sauken, paûst 2 Autz, Schlehk, Salgaln, Ruj., paũst Seyershof, Irmelau, pàust 2 Warkl., -žu, -du, pàust 2 , -šu, -su Warkh., Ruj., ruchbar machen, öffentlich verbreiten: pauž cik vien varē̦dami tādas valuodas Kaudz. M. 283. tādas pasakas ļaudis pauž A. V, 386. le̦pni paužu uzvaru Asp. R. VII, 8, tas paudīs viņu paduomu Manz. Post. I, 102; paûst 2 "(Unsinn) erzählen" Dzērve. Refl. -tiês, ruchbar, verbreitet werden: viņa slava paudās par visu.., apriņķi Balss. kas bija klusumā slē̦pts, nu sāka pausties uz âru Lis.
Avots: ME III, 129
Avots: ME III, 129
paust
pajust [li. pajùsti], tr., bemerken: tad būt[u] labi, itin labi, kad man suņi nepajustu BW. 13994.
Avots: ME III, 37
Avots: ME III, 37
pausties
pausties
I paustiês: "puosties" (mit àu 2 ) Warkl.: p. ceļā Vank. bē̦rni pausēs uz skuolu Skolas dorzs 25.
Avots: EH XIII, 185
Avots: EH XIII, 185
pausties
I paustiês, -šuôs, -suôs, sich anschicken Dricē̦ni, Biržgalis, Birsen, sich schmücken: baznīcā nācis paušas ar jauniem svārkiem Manz. Post. I, 70. Zu pušķis?
Avots: ME III, 129
Avots: ME III, 129
pausties
sapaust
sapaust, Gerüchte zusammenschwatzen: s. tik daudz ziņu. Refl. -tiês,
1) "Unsinn zusammenschwatzen über jem.":
viņš ir par mani briesmīgi sapãdies Salisb., Allendorf;
2) sich durch Mittelspersonen mit einander verständigen
(mit aû 2 ) Ekau.
Avots: ME II, 697
1) "Unsinn zusammenschwatzen über jem.":
viņš ir par mani briesmīgi sapãdies Salisb., Allendorf;
2) sich durch Mittelspersonen mit einander verständigen
(mit aû 2 ) Ekau.
Avots: ME II, 697
sapausties
sapàustiês, -žuôs, -duôs, sich aufblähen, aufdunsen, aufschwellen: maize ce̦puot labi sapaudusies Jürg.
Avots: ME II, 697
Avots: ME II, 697
sapausties
sapaustiês,
1) bei Bezzenberger
Le. Di. - St. 26, sich anheischig machen: div[i] bagāt[i] sasapausa (Var.: sasateice, sadzīrās, lielījās, saderēja) garu ziemu pārdzīvuot BW. 27957, 4 var.;
2) "sapuosties" Welonen; sich bereit machen: nevari vien sapaustîes ceļā! Vank.
Avots: ME II, 697
1) bei Bezzenberger
Le. Di. - St. 26, sich anheischig machen: div[i] bagāt[i] sasapausa (Var.: sasateice, sadzīrās, lielījās, saderēja) garu ziemu pārdzīvuot BW. 27957, 4 var.;
2) "sapuosties" Welonen; sich bereit machen: nevari vien sapaustîes ceļā! Vank.
Avots: ME II, 697
spaust
Šķirkļa skaidrojumā (11)
briesma
briẽsma, gew. Pl.,
1) die Gefahr:
izglābt nuo uguns, kar̀a briesmām;
2) schreckliches, Fürchterliches:
viņš dzīvuo, ka briesmas kuo dzirdēt; briesmu lietas, ziņas izpaust, schreckliche Nachrichten verbreiten, briesmu darbus darīt, furchtbare Taten verüben;
3) man briesma, briesmi [aus briesm(a) i(r)?], briesm, mir ist angst:
man vilka briesmi K. kauns man ļaužu, briesm māmiņas BW. 7142, 9329, BB. XIV, 148. [Wenn mit ie aus ei, am ehesten zu slav. bridъ bei Berneker Wrtb. I, 86.]
Kļūdu labojums:
9329 = 9329 var.
Avots: ME I, 337
1) die Gefahr:
izglābt nuo uguns, kar̀a briesmām;
2) schreckliches, Fürchterliches:
viņš dzīvuo, ka briesmas kuo dzirdēt; briesmu lietas, ziņas izpaust, schreckliche Nachrichten verbreiten, briesmu darbus darīt, furchtbare Taten verüben;
3) man briesma, briesmi [aus briesm(a) i(r)?], briesm, mir ist angst:
man vilka briesmi K. kauns man ļaužu, briesm māmiņas BW. 7142, 9329, BB. XIV, 148. [Wenn mit ie aus ei, am ehesten zu slav. bridъ bei Berneker Wrtb. I, 86.]
Kļūdu labojums:
9329 = 9329 var.
Avots: ME I, 337
izpaudēt
[izpaudêt, für izpaust: izpaudēja tuo vārdu Manz. Post. 61, 62. grāmatas nuorakstu būs jums visās malās izpaudēt Glück Apokryphen S. 289, V. 19.]
Avots: ME I, 778
Avots: ME I, 778
izpausīties
‡ izpaũsîtiês Ramkau, anschwellen: maize (mīkla) rūgdama izpausās, pierūgst pilna mulda; izpausās arī svaiga gaļa virdama un kluči virdami ebenda. izpausījies "labi izrūdzis, izcēlies" N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 618. Nebst paustiês "sich schmücken; lielīties" und izpaustiês zur Wurzel von pusks.
Avots: EH I, 470
Avots: EH I, 470
kazacīša
kuika
kuîka 2 (li. kùika "ein schlechtes Pferd"), ein schlechtes Pferd: kuikas vien, kuikas vien vedējiņu kumeliņi Ranken n. RKr. XVI, 165. [Zu apr. paustocaican "Wildpferd"? Oder aus slav. kyka 1 bei Berneker Wrtb. I, 676 f.? Vgl. auch Būga KSn. I, 266.]
Avots: ME II, 300
Avots: ME II, 300
nomācīt
nùomâcît,
1): nuomācīja, lai nu steidzuoties pruom Vanagu ligzda 66. kuo te̦vs mirdams nuomācījis FBR. XV, 75. bē̦rnam n. un nuosacīt, kas vajadzīgs Orellen; ‡
2) belehren, abrichten:
tâ mani mājā nuomacīja Ciema spīg: 69. bē̦rni bija januomāca, lai viņi neizpaustu nuotikumu Vindedze 102; ‡
3) "izmācīt, pieradināt darīt citādi nekâ ierasts" Frauenb.: kranījusēs, lai Jānis nedzeŗ; par daudz grib n.
Avots: EH II, 67
1): nuomācīja, lai nu steidzuoties pruom Vanagu ligzda 66. kuo te̦vs mirdams nuomācījis FBR. XV, 75. bē̦rnam n. un nuosacīt, kas vajadzīgs Orellen; ‡
2) belehren, abrichten:
tâ mani mājā nuomacīja Ciema spīg: 69. bē̦rni bija januomāca, lai viņi neizpaustu nuotikumu Vindedze 102; ‡
3) "izmācīt, pieradināt darīt citādi nekâ ierasts" Frauenb.: kranījusēs, lai Jānis nedzeŗ; par daudz grib n.
Avots: EH II, 67
pauska
I pauska "ein grasloser Hügel in einer Wiese" Bers., Fest. Nebst pauska II zu apr. pausto (nom. s. fem. g.) "wild", paustre "Wildnis", slav. pustъ "vetlassen, leer, wüst, öde", r. пускáть "lassen"?
Avots: ME III, 129
Avots: ME III, 129
sadzīvot
sadzîvuôt, sadzîvât,
1 ) intr., zusammen leben; sich vertragen, gut miteinander auskommen; zugleich erleben
Für. I (unter dzīvuot): viņi sadzīvuoja labi kuopā RKr. VIII, 2. es gribu sadzīvuot ar katru MWM. X, 304. ar savu māsu ļuoti mīļi sadzīvuojis LP. I, 119. laulātais pāris vē̦lāk labi nesadzīvuoja BW. III, 1, 75. vai tad nu es ar kādu nee̦smu sadzīvuojis? A. v. J. 1899, S. 294;
2) intr., eine bestimmte resp. eine längere Zeit leben:
es tur sadzīvuoju divi nedēļas, ich brachte dort zwei Wochen zu U. pieci gadi sadzīvuoju (Var.: nuodzīvuoju) pie bagāta saimenieka BW. 31085, 2 var. dievs, duod mūsu ķēniņam simtu gadu sadzīvuot (Var.: nuodzīvuot)! 32821 var. nepilnu gadu viņš sadzīvuoja sādžā Muižn. per. 32. vedēji sadzīvuo tur līdz uotram vakaram BW. III, 1, 56. nu sākās īstās dzīŗas; sadzīvuoja deviņas dienas uz tiem priekiem LP. IV, 74. kâ nu sadzīvuošu savā vietiņā? Kaudz. M. 9;
3) tr., (lange) lebend resp. arbeitend erreichen, erlangen, bekommen:
kad guodam sirmus matus sadzīvuojis Altr. asins zieds 6. līdz jaunā dzīvē būšu tikdaudz sadzīvuojusi, ka pati varēšu apaust visas vajadzības Janš. Prec. viesulis 36. dzīvājuši, dzīvājuši un sadzīvājuši jau trīs dē̦lus Pas. IV, 456;
4) tr., eine Arbeit zu Ende führen
Dond.: mēs šuodien sadzīvuojām sienu. kad jūs ābuoliņu sadzīvuosit? Refl. -tiês, zu nahen Umgang haben, sich geschlechtlich vergehen U.: Marija ar jaunkungu sadzīvuojusies Kav. ja puisis ar meitu "sadzīvuojušies", tad tiem... bijis jāsēd baznīcā uz "kaunakrē̦slä Etn. III, 127.
Avots: ME III, 622
1 ) intr., zusammen leben; sich vertragen, gut miteinander auskommen; zugleich erleben
Für. I (unter dzīvuot): viņi sadzīvuoja labi kuopā RKr. VIII, 2. es gribu sadzīvuot ar katru MWM. X, 304. ar savu māsu ļuoti mīļi sadzīvuojis LP. I, 119. laulātais pāris vē̦lāk labi nesadzīvuoja BW. III, 1, 75. vai tad nu es ar kādu nee̦smu sadzīvuojis? A. v. J. 1899, S. 294;
2) intr., eine bestimmte resp. eine längere Zeit leben:
es tur sadzīvuoju divi nedēļas, ich brachte dort zwei Wochen zu U. pieci gadi sadzīvuoju (Var.: nuodzīvuoju) pie bagāta saimenieka BW. 31085, 2 var. dievs, duod mūsu ķēniņam simtu gadu sadzīvuot (Var.: nuodzīvuot)! 32821 var. nepilnu gadu viņš sadzīvuoja sādžā Muižn. per. 32. vedēji sadzīvuo tur līdz uotram vakaram BW. III, 1, 56. nu sākās īstās dzīŗas; sadzīvuoja deviņas dienas uz tiem priekiem LP. IV, 74. kâ nu sadzīvuošu savā vietiņā? Kaudz. M. 9;
3) tr., (lange) lebend resp. arbeitend erreichen, erlangen, bekommen:
kad guodam sirmus matus sadzīvuojis Altr. asins zieds 6. līdz jaunā dzīvē būšu tikdaudz sadzīvuojusi, ka pati varēšu apaust visas vajadzības Janš. Prec. viesulis 36. dzīvājuši, dzīvājuši un sadzīvājuši jau trīs dē̦lus Pas. IV, 456;
4) tr., eine Arbeit zu Ende führen
Dond.: mēs šuodien sadzīvuojām sienu. kad jūs ābuoliņu sadzīvuosit? Refl. -tiês, zu nahen Umgang haben, sich geschlechtlich vergehen U.: Marija ar jaunkungu sadzīvuojusies Kav. ja puisis ar meitu "sadzīvuojušies", tad tiem... bijis jāsēd baznīcā uz "kaunakrē̦slä Etn. III, 127.
Avots: ME III, 622
slāvīt
slàvît 2 (li. šlóvinti "rühmen"), -ĩju "ļaunas valuodas paust" Gr.-Buschh.: nu tevi, meit, pa visu pagastu slāvī Gr.-Buschh. vai būsit jau beiguši slāvīt? ebenda. Zu slava.
Avots: ME III, 924
Avots: ME III, 924
tamzēt
vēsts
I vèsts Wolm. u. a., vẽsts Tr., -s,
1) vēste Manz. Lettus, bei Glück auch vē̦sts, -a, die Nachricht, Botschaft
(unbek. in Dond., Dunika, Stenden): prieka vēsts LP. IV, 16. priecīgas vēstes nest Manz. Post. I, 51. laba vēsts Glück Spr. Sal. 25, 25. labus vē̦stus nesīs Thessal. 3, 6. lūkuo, kâ . . . klājas un . . . nes man vē̦stus atpakaļ! I. Mos. 37, 74. vēstis izpaustu II. Makkab. 9, 24. saule vēsti atsūtīja, jauni radi brālīšuos BW. 1257. vēstiņ[a] nāca Vāczemē 4628 var. neriestum... vēstis tauteņās 9994. nuones vēsti bāliņam! 30410 var. viņa bez vēsts nuozuduse LP. VII, 358. nuo spīganas ne vēsts (keine Spur) VI, 56. nuo ceļa vairs ne vēsts 154 (ähnlich: VII, 953). ne vēstēs! es ist keine Spur davon zu hören Mag. XIII, 3, 70. - vēšķu (vēsķu L. ) diena St., Mariä Verkündigung (nach U. nicht gewöhnl.);
2) vēstis Manz., auch vē̦sts Glück, der Bote, Botschafter: Onijus pasumināja . . . vēsti cienīgi un pieņēme . . . grāmatas Glück I. Makkab. 12, 8. Jūdu vē̦sti ir pie mums nākuši 14, 22. neģi es... uz taviem vē̦stiem . . . runāju IV. Mos. 24, 12. Nebst li. vestis "Nachricht"
Lit. Mitt. V, 164 aus r. вѣсть dass.
Avots: ME IV, 571
1) vēste Manz. Lettus, bei Glück auch vē̦sts, -a, die Nachricht, Botschaft
(unbek. in Dond., Dunika, Stenden): prieka vēsts LP. IV, 16. priecīgas vēstes nest Manz. Post. I, 51. laba vēsts Glück Spr. Sal. 25, 25. labus vē̦stus nesīs Thessal. 3, 6. lūkuo, kâ . . . klājas un . . . nes man vē̦stus atpakaļ! I. Mos. 37, 74. vēstis izpaustu II. Makkab. 9, 24. saule vēsti atsūtīja, jauni radi brālīšuos BW. 1257. vēstiņ[a] nāca Vāczemē 4628 var. neriestum... vēstis tauteņās 9994. nuones vēsti bāliņam! 30410 var. viņa bez vēsts nuozuduse LP. VII, 358. nuo spīganas ne vēsts (keine Spur) VI, 56. nuo ceļa vairs ne vēsts 154 (ähnlich: VII, 953). ne vēstēs! es ist keine Spur davon zu hören Mag. XIII, 3, 70. - vēšķu (vēsķu L. ) diena St., Mariä Verkündigung (nach U. nicht gewöhnl.);
2) vēstis Manz., auch vē̦sts Glück, der Bote, Botschafter: Onijus pasumināja . . . vēsti cienīgi un pieņēme . . . grāmatas Glück I. Makkab. 12, 8. Jūdu vē̦sti ir pie mums nākuši 14, 22. neģi es... uz taviem vē̦stiem . . . runāju IV. Mos. 24, 12. Nebst li. vestis "Nachricht"
Lit. Mitt. V, 164 aus r. вѣсть dass.
Avots: ME IV, 571