I pavilnît,

1) sich hie und da wellenförmig krümmen:
būs bagāts gads! kâ vejš papūš, tâ rudzi pavilnī vien. pūķis pa gaisu pavilnījis vien un izgaisis; arī zebieksta un se̦sks var pavilnīt (= aizluocīties kâ vilnis) Gr.-Buschhof. aug rudzi, aug kvieši, veldrē pavilnīdami BW. 32557 var.;

2) eine Weile wellenförmige Bewegungen machen
Nötk.: suns pavilnīja vien ar asti Ronneb.; "(wiederholt) māt ar drēbes gabalu" Schujen; eine Weile Wellen erregend schwimmen: zivs pavilnīja zem kārklu ce̦ra Sessw.;

3) "wiederholt erscheinen und verschwinden":
viņš skrienuot tikai pavilnīja Selsau, Sessw., Lös.

Avots: ME III, 138

I pavilnît, ‡

4) p. gaŗām Warkl., vorbeifahren.

Avots: EH XIII, 190

II pavilˆnît, = pavilnuôt: p. matus, zâli Selsau, Sessw., Biržgalis, Lös.; "paburzīt": ej, pavil˜nī meitas, lai viņas negaŗlaikuojas! Degunen.

Avots: ME III, 138

III pavil˜nît "ūdeni maisīt, jaukt": puika iebrida dīķī, lai tuo pavilnītu. pavilnī drusku putru! Plm. Zu pavilnît I?

Avots: ME III, 138

IV pav˙ilˆnît " "etwas Weiches stecken (perfektiv) unter" (?) N.-Peb.

Avots: ME III, 138

V pavilˆnît (?) "adīt" (?) Kalnemois.

Avots: ME III, 138

‡ VI pavil˜nît Weissensee "atpūsties".

Avots: EH XIII, 190