I pavipšķinât "?": zirgi kāpa reizu reizēm pavipšķinādami savām astēm R. Sk. II, 67.

Avots: ME III, 138

II pavipšķinât " = piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt truoksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības": es par tādām lietām tik pavipšķinu!" Widdrisch.

Avots: ME III, 138