paraut
paraût, Refl. -tiês,
1): "pavirzīties" Warkl. n. FBR. XI, 100. (ļaudis) parāvās ... sānis, brīvuodami tām ceļu Janš. Bandavā I, 363; ‡
2) = pãrraûtiês 1 Borchow, Dunika, Lubn.: zirgs arklu e̦suot vilcis uz priekšu un ... zē̦ns ... atpakaļ ... tâ viņi tur cīnuoties var˙būt vēl tagad, ja zē̦ns nee̦suot vēl pasarāvies Jauns. Raksti III, 30.
Avots: EH XIII, 166
1): "pavirzīties" Warkl. n. FBR. XI, 100. (ļaudis) parāvās ... sānis, brīvuodami tām ceļu Janš. Bandavā I, 363; ‡
2) = pãrraûtiês 1 Borchow, Dunika, Lubn.: zirgs arklu e̦suot vilcis uz priekšu un ... zē̦ns ... atpakaļ ... tâ viņi tur cīnuoties var˙būt vēl tagad, ja zē̦ns nee̦suot vēl pasarāvies Jauns. Raksti III, 30.
Avots: EH XIII, 166