pašu˙laĩk, s. paš˙laĩk. [pašumêtiês,

1) "ausgleiten, sich verdrehen":
man kājas pašumējās un es nuokritu gar zemi Salisb.;

2) = pamisêtiês: meitai pašumējies: e̦suot jau gaidībās Jürg., Nitau.]

Avots: ME III, 117

pašu˙laĩk: "pat˙laban" Kaltenbr.; gerade recht Behnen n. FBR. XVI, 149: zābaki man p.

Avots: EH XIII, 180