peņķēt
peņ̃ķêt C., verwickeln, verwirren; "vārstīt, režģināt" Wessen; matus peņķēt, die Haare flechten Autz n. U. Refl. peņ̃ķêtiês Ruj., = piņķēties: kamē̦r puisis penķējās, es meitiņa gabalā BW. 13397, 1. jāpeņķējas ar tādiem niekiem Saul. R. I, 141.Avots: ME III,
201
peņķēt
I peņ̃ķêt:
auch (mit èņ 2 ) Sonnaxt. Refl. -tiês: mit Mühe, Schwierigkeiten überwindend etw. tun (mit èņ 2 ) Kaltenbr.: tâ viņi tur pèņķējas2 ("cīnās ar ķibelēm") Sonnaxt.Avots: EH XIII,
224
peņķēt
‡ *
II peņķêt,
zu erschliessen aus pìepeņķêt.Avots: EH XIII,
224