I peņ̃ķêt: auch (mit èņ ² ) Sonnaxt. Refl. -tiês: mit Mühe, Schwierigkeiten überwindend etw. tun (mit èņ ² ) Kaltenbr.: tâ viņi tur pèņķējas2 ("cīnās ar ķibelēm") Sonnaxt.

Avots: EH II, 224

‡ II peņķêt, zu erschliessen aus pìepeņķêt.

Avots: EH II, 224

peņ̃ķêt C., verwickeln, verwirren; "vārstīt, režģināt" Wessen; matus peņķēt, die Haare flechten Autz n. U. Refl. peņ̃ķêtiês Ruj., = piņķēties: kamē̦r puisis penķējās, es meitiņa gabalā BW. 13397, 1. jāpeņķējas ar tādiem niekiem Saul. R. I, 141.

Avots: ME III, 201