Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'peņķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'peņķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
atpeņķēt
izpeņķēt
‡ izpèņķêt 2 Lubn, n. FII. mat. 27, Oknist, Wessen, = izpiñķêt: i. diegus. Refl. -tiês Lubn. n. Fil. mat. 27, = izpiņ̃ketiês: i. nuo klizmām.
Avots: EH I, 471
Avots: EH I, 471
nopeņķēties
peņķēt
peņķēt
I peņ̃ķêt: auch (mit èņ 2 ) Sonnaxt. Refl. -tiês: mit Mühe, Schwierigkeiten überwindend etw. tun (mit èņ 2 ) Kaltenbr.: tâ viņi tur pèņķējas2 ("cīnās ar ķibelēm") Sonnaxt.
Avots: EH XIII, 224
Avots: EH XIII, 224
peņķēt
piepeņķēt
piepeņķēt
II pìepeņķêt, schlecht anbinden: es meitiņu piepeņ,ķē̦ju pie priedītes, pie eglītes; kamē̦r jūdzu kumeliņu, jau meitiņa gabalā BW. 13397.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
sapeņķēt
sapeņķêt U., verwühlen, verreffeln, verknoten. Refl. -tiês, sich verwühlen, verreffeln, verknoten: aukliņa gluži sapeņķējusēs Bers. n. Etn. II, 1. virve vai gruožs sapeņķējas Bers., Ruj.
Avots: ME II, 698
Avots: ME II, 698
Šķirkļa skaidrojumā (2)
grevelēties
varžīt
‡ var̂žît, -iju "peņķēt, režģīt, pavirši šūt, lāpīt" Sonnaxt; "siet saiti krustu šķē̦rsu salīkumuojuot" KatrE. Refl. -tiês "režgīties, sajukt juceklī" KatrE.; suns var̂žījas (pinas) pa kājām ebenda.
Avots: EH II, 759
Avots: EH II, 759