peĩkt, peĩkstu, peĩku, sich verwöhnen Nigr.; zu paîkt ² .

Avots: ME III, 192

peĩkt: (viņš) iet citiem līdza katrā darbā un ne˙kur nepeikst - nei ar ģē̦rbu, nei ar runu Janš. Bandavā II, 230.

Avots: EH XIII, 218