peķêt, ungeschickt etwas machen Etn. IV, 164: peķēja, kamē̦r ne˙kas neiznāca Fest. Refl. -tiês. sich necken, zanken, albern: puiši ar meitām peķējas Fest.

Avots: ME III, 194

peķêt,

1): "pavirši sasviest" Peb.; schlecht mauern
PV.: viņš jau nepruot mūrēt, - peķē, kâ iegadās: ‡

2) in grossen Flocken schneien (?):
sniegs peķējis zemē, un bijis auksts vējš Pas. X, 334 (aus Serbig.). Refl. -tiês: = peķuôtiês 2 PV; "knakstīties, pa juokam mēļuot, pārgriezt vārdus un duomas" PV. - Zur Bed. vgl. auch sapeķêt.

Avots: EH XIII, 219