pekāt

pe̦kât, -ãju,

1) kleine Schritte machen (namentlich von den Gehversuchen kleiner Kinder gebraucht)
U.: viņa kurpītēs pe̦kāja Janš.;

2) mit der Tatze schlagen:
(lāču) mātītes... ar savām pe̦kām pe̦kājušas cilvē̦kus nuost Upīte Medn. laiki;

3) mit einein
pe̦kainis die gesäte Gerste in die Erde hineineggen Burtn.

Avots: ME III, 193


pekāt

pe̦kât,

1): "langsam, schwerfällig gehen"
[?] Seyershof: bet tâ pe̦kā, lai gan ir klibs!

4) = pe̦kuôt Etn. IV, 164.

Avots: EH XIII, 219