II pidelis (daneben [feminin?] pidele) Grünw. "viegls, l,·uszīgs cilvē̦ks, kas mīl apkārt staigājuot vairīties nuo smagāka darba".

Avots: EH II, 230

pidelis (fem. pidele), ein Weinetlicher Serben, Mar.

Avots: ME III, 212