pieņēmīgs
pìeņēmîgs,
1) annehmbar, angenehm, wohlgefällig:
sakņu augi ir visiem kustuoņiem patīkama un pieņēmīga barība Mazvērs. Luopkuopība III, 59. tāds upuris dievam pieņēmīgs Dziesmu gr. 213. labību pārduot par pieņēmīgākām cęnām Balt. V . pieņēmīgu vietu Rīgā atrast Balt. V.;
2) "empfänglich":
pieņēmīgā meitene Balt. V.
Avots: ME III, 277
1) annehmbar, angenehm, wohlgefällig:
sakņu augi ir visiem kustuoņiem patīkama un pieņēmīga barība Mazvērs. Luopkuopība III, 59. tāds upuris dievam pieņēmīgs Dziesmu gr. 213. labību pārduot par pieņēmīgākām cęnām Balt. V . pieņēmīgu vietu Rīgā atrast Balt. V.;
2) "empfänglich":
pieņēmīgā meitene Balt. V.
Avots: ME III, 277