piebaidīt
pìebaidît, tr., erschrecken: zakītis... atgājis labi vien piebaidīja (citus zvē̦rus) Pas. I, 222 (aus Rositten).
Avots: ME III, 237
Avots: ME III, 237
piebaidīt
pìebaidît,
1): auch (mit aĩ) Dunika; ‡
2) erschreckend (tr.) antun:
ja tik nebūtu bȩ̄rnam kādu nelaimi piebaidījuse Janš. Bandavā I, 332.
Avots: EH II, 243
1): auch (mit aĩ) Dunika; ‡
2) erschreckend (tr.) antun:
ja tik nebūtu bȩ̄rnam kādu nelaimi piebaidījuse Janš. Bandavā I, 332.
Avots: EH II, 243