pìebèigt, abquälen: tie palaida gan piebeigtuo (ve̦lnu), un tad tas pusdzīvs aizskrēja LP. VI, 612, tā piebeigta, ka nespēj ne vīra pazīt LP. I, 13. Refl. -tiês, sich abquälen: tu izskaties bāls un piebeidzies Purap.

Avots: ME III, 238

pìebèigt, ‡

2) jem. den Garaus machen:
cerībā, ka es kritīšu un viņš tad varēs mani kaut kâ p. Jauns. Kapri 115.

Avots: EH II, 243