pìebâzît,

1) (wiederholt) zu-, hinzustopfen;

2) (wiederholt) vollstopfen:
ve̦cu meìtu pilni krūmi piebāzīti BW. 12796.

Avots: ME III, 238

pìebâzît, ‡ Subst. pìebāzîšana, das Vollstopfen; das Bestechen: kas sapruot piebāzīšanas vajadzību Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 84.

Avots: EH II, 243