pìeblĩvêt, dicht zusammenpackend vollstopfen Grünh.: kules pilnas kâ pieblīvē̦tas Kleinb. st. 48. visas malu malas pieblīvējis (ar malku) LP. VII, 774.

Avots: ME III, 239

pìeblĩvêt, ‡

2) „daudz piedarīt” Wessen: putras pieblīvēja, ka nevar apēst ‡ Refl. -tiês, sich den Magen vollstopfen
Wallhof n. BielU.

Avots: EH II, 244