pieci

pìeci (li. penki), piẽci Rutzau, Zahlwort, fünf: pieci, seši tē̦va dē̦li BW. 1946. tavus piecus brīnumus! welch ein Wunder! Niedr. V. XXI, 61. Auch indeklinabel: katrs saimnieks turēja pa pieci, seši kalpi MWM. X, 568. Zu ai. pan̂ca, arm. hing, gr. πέντε, bret. pemp, aksl. pe̦tь "fünf" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 25 f.; vgl. auch pìekt(ai)s.

Avots: ME III, 241


pieci

pìeci: es tur nesaku ne "pieci" (ich sage dazu nichts) Siuxt u. a. piecuos (= pìecatā) sita vienu uodu Tdz. 42440.

Avots: EH II, 245