piecelt

pìecel̂t,

1) zu-, herzu-, hinzuheben, -stellen:
piecel krê̦slu, setze dahin einen Stuhl! U.;

2) aufheben, aufstehen lassen, aufwecken:
(dievs) mani nao gŗūtas slimības piecēlis Evang. gaisma v. J. 1905, S. 13. kas piecels rītā agri? BW.

Avots: ME III, 240


piecelt

pìecel̂t, Refl. -tiês,

2) zu sich herzuheben:
vecenīte, piecȩ̄lusies sev ratiņu Kaudz. Izjurieši 56. ‡ Subst. pìecȩ̂lums, das Aufwecken: neklaus[i] tautu piecȩ̄luma! BW. 17745, 1 var.

Avots: EH II, 245