nepiedāns‡ *nepìedā`ns 2 (> ostle. nap<ìdùonc), unziemlich, unpassend Warkl. n. FBR. XI, 121: taî nešmuki runāt n. Aus *nepiedārns (vgl. pìedārns ME. III, 243)?Avots: EH II, 17