pìedarît,

1) füllen, voll laden:
nu ve̦zums piedarīts un sasiets Saul. kamanas pilnas jāpiedara Biel. 1542. p. puôdu ar sviestu Dunika;

2) piedarīt pūru, = piedarināt p.: aužu baltas villānītes, drīz pūriņu piedarīju Biel. 1517. kam liniņu man nedevi, kuo pūriņa piedarīt? BW. 16599, 2. ne nuo lūku nuodarām es pūriņu piedarīju 7849;

3) piedarīt guovīm pienu, die Kühe milchreich machen
Alksn.-Zund.;

4) mit Schmutz voll machen, besudeln:
bē̦rni piedarījuši plānu; auch = piedirst, piemīzt Dunika;

5) zumachen (eine Tür)
Dunika;

6) hinzu machen
Dunika.

Avots: ME III, 242, 243

pìedarît, ‡

7) zur Genüge od. in grosser Menge zubereiten, herstellen:
p. alu Auleja, Pas. VII, 156. p. dȩsas Frauenb.: piedaru desiņu Tdz. 57015. ‡ Refl. -tiês, für sich zur Genüge etwas tun ("apdarīt kādu daļu darbu"): kad piedarīsies darbus, varēs aust Auleja.

Avots: EH II, 246