pìedaũzît,

1) anstossen:
tu kāju pie akmins nepiedauzīsi Ps. 91, 12. līdz piedauza mājiņas durvīm,- durvis pašas atveras LP. V, 239;

2) durchprügeln:
Virvelis piedauzīja ve̦cākuo brāli MWM. VIII, 604. Refl. -tiês,

1) (sich) anstossen:
griezīsies viņš atpakaļ uz savas zemes stiprumiem un piedauzīsies un kritīs Glück Daniel 11, 19;

2) Anstoss nehmen
U. - Subst. piedaũzîšana, der Anstoss: viņi te dzīvuoja tikai par piedauzīšanu Kaudz. M. 177. piedauzīšanām (būs) vairuoties Glück Ezech. 21, 15.

Avots: ME III, 243

pìedaũzît, Refl., -tiês, ‡

3) anklopfen:
piedauzās pie durvīm RKr. XVII, 25; ‡

4) sich abmühen (abplagen, abarbeiten):
ik˙dienas ganuos jāpiedauzās Frauenb. viņš maksā saimniekam par istabu un tad vēl pats piedaũzās klāt Strasden.

Avots: EH II, 246