pìederīgs,

1) zugehörig, angehörig:
apģē̦rbs piederīgs smuidram augumam A. XI, 39. pa visu tuo laiku dziedāja panāksnīcas piederīgas dziesmas BW. III, I, 30;

2) schicklich, anständig
U.

Avots: ME III, 244

pìederîgs,

1): piederīgais Oknist, der Verwandte;
piederīgie, die Angehörigen.

Avots: EH II, 247