piedzirdēt

pìedzirdêt, = sadzìrdêt, zu hören bekommen: klausījās, vai nepiedzirdēšuot ratu klabuoņu Krišs Laksts 57. ve̦cā māte... vairs labi nepiedzirdēja un... neredzēja Jauns. lai ne˙vienam nestāstuot, kuo pieredzējis, piedzirdējis LP. VII, 1084.

Avots: ME III, 248


piedzirdēt

pìedzìrdêt: "nepiedzirdēja un... neredzēja Jauns." ME. III, 248 zu ersetzen durch "nepiedzirdēja (hörte nicht) un... neredzēja Jauns. Raksti IV, 83 (ähnlich 166 und Augšz. 78)".

Avots: EH II, 249