piedzimt

pìedz`mt, geboren werden: Sprw. tupi savā vietiņā kâ piedzimusi. trīs dieniņas nezināja: piedze̦mamu, nuomirstamu, tautiņās aizve̦damu BW. 1174, 1. - Bei Manz. wird piedzimt auch in der Bed. Von "gebären" gebraucht: kad tā tuo bē̦rnu (instr˙s.?) piedzimusi Post. I, 447.

Avots: ME III, 248


piedzimt

pìedzìmt: piedzimts, geboren IMM. 1934 I, S. 426 f.

Avots: EH II, 249