piedēvēt

pìedẽvêt, zuschreiben: dieva dē̦li, kuriem t. dz. piedēvē zuobe̦nu, juostu, piešus Pūrs I, 112. Subst. piedẽvẽjums das Epitheton.

Avots: ME III, 245


piedēvēt

pìedẽvêt: ļaudis jau daudz kuo piedēvē arī tâ˙pat nuo tukša A. Upītis Pirmā nakts 147.

Avots: EH II, 247