pieguļnieks

pìeguļniẽks C., f. -niẽce, -nīca, der Nachthüter, die -in: te gulēj[u]ši pieguļnieki, te kūruši uguntiņu BW. 30074. pieguļniece mana brāļa līgaviņa! ik naksniņas pieguļā līdz jauniem puisē̦niem 30173.

Avots: ME III, 253