pìekal̃puôt,

1 ) mehr als verabredet dienen:
p. saimniekam vēl vienu dienu Ronneb.;

2) zur Befriedigung dienen:
nevaru viņam diezgan labi piekalpuot MSil., N.-Peb.;

3) ausserdem dienen:
es maksāju par istabu naudā un vēl piekalpuoju dienas lauka darbuos Golg.;

4) dienend erlangen:
kuo nu plēsies? ta kâ tâ ne˙kuo vairāk nepiekalpuosi! Mitau.

Avots: ME III, 255

pìekal̃puôt,

2): nevaru viņam tik daudz p. Allendorf; ‡

5) dienen, bedienen
(r. прислуживать): slimnieku... pārmeklēt jeb tuos, kas tam piekalpuo, smalki iztaujāt Pēt. Av. III, 284. vȩlni viņam piekalpuo Pas. IX, 509. viņš piekalpuo saimnieku Frauenb.; "palīdzēt" Renzen.

Avots: EH II, 253